Ainavas mainās un ja vēl pirmajos simts kilometros nejūt nekādu atšķirību, izņemot pamatīgus klinšu bluķus šosejas malās, tad jau pavisam drīz esam atkal ziemā. Un tā lai neliktos garlaicīgi arī no gaisa nāk lielas un smagas sniega pārslas, kas ceļu pārvērš par  baltu biezu sniega putru ar knapi saskatāmām  iebrauktām risēm. Tas viss ir daļa no piedzīvojuma, varētu teikt iepakojums, kas gribot negribot ir jānoplēš lai tiktu pie gaidītā garduma – ledus un zem tā mītošajām arktiskajām pālijām.

Šis bija viens no,it kā, vienkāršākajiem maršrutiem, ja vērtējam pēc fiziskās aktivitātes, jo lai sasniegtu copes vietas netika izmantotas kājas un pārbaudītas muguras un gurni, nesot iespaidīgās mugursomas. Izmantojām helikopteri, pāris gadus nebiju lidojis ar šo agregātu un sajūtas kā pirmajā reizē.

Rīts. Pa ceļam izbaudītas reljefa un dabas pārmaiņas, nakts tā arī neatnāca, esam pie polārā loka. Patiesībā, nevis pie polārā loka, bet uz paša loka! Te arī sākas mūsu piedzīvojums! Novietojam auto, paši saģērbjamies, nokomplektējam somas un viss var sākties!

Kā jau vienmēr tas mirklis pienāk nemanot. Tāpat šoreiz. Tikko esmu atgriezies no pēdējā brauciena, kad jau priekšā nākošais. Domas par to, vai viss būs tikpat labi nedod mieru, laika apstākļi, cilvēku noskaņojums.

Šī gada pirmais ceļojums ir sācies! Apjausma, ka viss tiešām notiek, nāk tikai uz prāmja. Pa ziemu viss jau iztaigāts virtuāli un atkal ar nepacietību gaidu- kā tad tas izskatīsies dabā.

Garie ziemas vakari pagājuši plānojot nākošo ceļojumu, virtuāli viss jau izstaigāts...it kā viss skaidrs, bet atkal nonākot viens pret vienu ar skarbo ziemeļu dabu, sirds gavilē un tūlīt piepildīsies visi sapņi! Pievarēti 1500km, ziemeļi mūs sagaida ne visai viesmīlīgi- līst pamatīgs lietus. Sēžam mašīnās, vietā, kur ceļš izbeidzas un sākas tikai tundra un mūsu piedzīvojums.

Šoreiz ir tā sanācis, ka uz ziemeļiem došos viens. Šī būs arī pirmā reize, kad esmu nolēmis neizmantot helikopteri, bet visu maršrutu noiet ar kājām. Kāpēc ar kājām? Apsvērumi sekojoši : neesi „piesiets” vienai vietai, līdz ar to ir iespēja gandrīz katru dienu gūt savādākas emocijas un makšķerēt dažādos apstākļos. Protams arī izaicinājums, kad esi pilnībā neatkarīgs un visa atbildība tikai pašam uz sevi.

Vēl palicis lielveikala apmeklējums, no sastādītā pārtikas saraksta tiek izsvītrota pozīcija aiz pozīcijas un iepirkumu rati pildās. Tā, tas ir padarīts! Salejam pilnu bāku arī autiņam un ripinamies uz Ventspils ostas pusi. Izejam „ face controle” un jau pēc mirkļa esam uz prāmja. Stāvot uz klāja un vērojot kā attālinās pilsēta, tikai tagad pārņem apziņa, ka tas ilgi gaidītais mirklis ir klāt un piedzīvojums ir sācies.